Nedrīkst neatzīt faktu, ka viedtālruņi ir izmainījuši mūsu dzīvi. Ja agrāk mēs telefonus izmantojām, lai pazvanītu vai uzrakstītu kādam, tad tagad mazajās, gudrajās ierīcēs ietilpst visa mūsu dzīve.
Viedtālrunis aizstāj karti, kalendāru, pierakstu blociņu un kameru. Un tas viss slēpjas mazajā aparātā. Nav nekāds pārsteigums, ka tas burtiski ir pārvērtis mūsu dzīvi, bet gadījumā, kad esam aizmirsuši to mājās, mēs jūtamies, kā bez rokām.
Mobilais telefons ir tas, ko mēs ņemam rokās, tikko esam pamodušies, un pēdējais, ko noliekam malā pirms miega.
Šis ir stāsts par jaunu meiteni, kura nekad nešķīrās no sava telefona. Viņa bieži lika to pirms miega lādēties, un tā gulēja visas nakts garumā.
Reiz kādu rītu, kad 14 gadus jaunās Li Thi Hoaņ mamma sauca meitu brokastīs, viņa neatbildēja. Mamma uzsauca vēl pāris reizes, bet meitene neatbildēja. Tad mamma iegāja meitas istabā, lai viņu pamodinātu, bet atklāja, ka viņa guļa bezsamaņas stāvoklī.
Vecāki nekavējoties meiteni aizveda uz neatliekamās palīdzības nodaļu, bet slimnīcā ārsti atklāja, ka ir jau par vēlu – viņu meita ir mirusi.
Vecāki bija šoka stāvoklī no sāpēm, un vienkārši nespēja saprast, kāpēc tā noticis. Jo naktī pirms savas nāves meita nebija neparko sūdzējusies, un bija jutusies labi.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu