Rīt, 20. jūnijā, Alūksnē Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības komandieris, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvedis Valts Āboliņš piedalīsies 7. Siguldas kājnieku pulka simtgades pasākumos.
Izceļot vienības nozīmi Latvijas Neatkarības karā, plkst. 15.00 tiks atklāta 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa piemiņas vieta vienības pieminekļa kalna pakājē.
Pēc tam notiks svinīgs gājiens uz Alūksnes Jauno pili, kur plkst. 16.30 tiks atklāta 7. Siguldas kājnieku pulkam veltīta izstāde, kā arī tiks prezentēts katalogs “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām”.
Savukārt plkst. 17.30 pie Alūksnes Jaunās pils koncertu sniegs Nacionālo bruņoto spēku orķestris.
7. Siguldas kājnieku pulka simtgades pasākumos piedalīsies arī Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas karavīri un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 31. kājnieku bataljona zemessargi.
Cēsu kauju priekšvakarā, 1919. gada 20. jūnijā, ar pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu apvienojot Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonus Rūjienā un Naukšēnos, izveidoja 3. Jelgavas kājnieku pulku, kuru 25. augustā pārdēvēja par 7. Siguldas kājnieku pulku. Šīs vienības pirmais komandieris bija pulkvedis – leitnants Oskars Dankers.
Latvijas Neatkarības kara laikā 7. Siguldas kājnieku pulks piedalījās cīņās pret Bermonta karaspēku un Ziemeļlatgales atbrīvošanā.
7. Siguldas kājnieku pulka kazarmās, no kurām pirmās tika celtas laikā no 1923. līdz 1929. gadam, ir izvietota Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola, kuras Kaujas karogs un Krūšu nozīme ir darināti, par pamatu ņemot 7. Siguldas kājnieku pulka simboliku.
Jau ziņots, ka 7. janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020. gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.
1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.
Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnes sadaļā “Latvijas armijai 100”: www.mil.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars.
Papildu informācija par 7. Siguldas kājnieku pulka vēsturi pieejama šeit: www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2019/06/19-01.aspx#lastcomment.