Depresijas epidēmija skārusi pusaudžus visā pasaulē. Iemesls – smartphone Lūk, pierādījumi!

Psiholoģijas profesore Sandjego Valsts Universitātē, Džīna Tvenge jau25 gadus pēta paaudžu atšķirības, raksta Big Think.

Pēc viņas domām, no 1995. līdz 2012. gadam dzimusī paaudze aug ar viedtālruni rokās un nezina, kā pavadīt laiku bez interneta: vecākais bija 12 gadus vecs, kad parādījās iPhone.

Jā, mileniāļi arī auga interneta laikmetā, bet tā klātbūtne nebija tik jūtama. 2017. gadā veiktā aptauja parādīja, ka trīs no četriem amerikāņu pusaudžiem ir Apple viedtālrunis.

Viedtālruņi ir pilnībā mainījuši pusaudžu dzīvi. Mūsdienu paaudze, piemēram, ir fiziski aizsargātāka – pusaudžiem ir ērtāk pavadīt laiku mājās, nevis vadīt automašīnu vai būt ballītē.

Bet psiholoģiski viņi ir mazāk aizsargāti: kopš 2011. gada depresija un pašnāvību rādītāji ir ievērojami palielinājušies. Šķiet, ka ir vainojami viedtālruņi.

Zinātniekiem ir pārliecinoši pierādījumi, ka šīs ierīces padara pusaudžus patiesi nelaimīgus.

Valsts narkotiku atkarības institūts veica plaša mēroga aptauju, ko sauca par Nākotnes uzraudzību. Katru gadu kopš 1975. gada amerikāņu skolu vecākie studenti atbildēja uz anketu ar tūkstošiem jautājumu.

Aptaujas anketā tika jautāts, cik laimīgi ir tīņi un kā viņi pavada savu brīvo laiku. Tika konstatēts, ka bērni, kas pavada laiku ar viedtālruni, ir mazāk laimīgi nekā tie, kas to nedara.

Astotās klases skolēni, kuri internetā pavada desmit stundas nedēļā, ir par 56% nelaimīgāki, nekā tie, kas to nedarīja.

Un otrādi: tie, kas vidēji pavadīja vairāk laika personīgi tiekoties ar draugiem, ir par 20% laimīgāki nekā tie, kas to nedarīja.

Viedtālruņu darbības ietekme ir nepārprotama: jo vairāk laika pusaudži tērē tiešsaistē, jo ātrāk viņiem rodas depresijas simptomi.

Astotās klases skolēniem, kas daudz laika pavada sociālajos tīklos, depresijas risks palielinās par 27%, un tas dramatiski samazinās, ja pusaudzis nodarbojas ar sportu vai pat veic mājasdarbus.

Pusaudži, kas pavadījuši vairāk nekā trīs stundas dienā ar viedtālruni, ir par 35% vairāk pakļauti pašnāvību riskam.

Problēmu apliecina tas fakts, ka kopš 2007. gada slepkavību līmenis pusaudžu vidū ir samazinājies, un pašnāvību līmenis ir palielinājies.

Tā kā pusaudži kopā pavada mazāk laika, viņiem ir mazāk iespēju nogalināt vienam otru un, visticamāk, viņi nogalinās sevi. 2011. gadā pirmo reizi pēdējo 24 gadu laikā pusaudžu pašnāvību līmenis bija augstāks nekā slepkavību līmenis.

Šī tendence ir īpaši spēcīga meiteņu vidū. Laikposmā no 2010. līdz 2015. gadam meiteņu skaits, kuras jūtas pamestas, palielinājies par 48%, bet zēnu skaits – par 27%.

Meitenes vairāk izmanto sociālos tīklus un jūtas vientuļākas, kad redz savus draugus un klases biedrus, kuri pulcējas kopā bez viņām.

Pusaudžu meitenes ir vairāk pakļautas kibernoziegumiem. Zēni izvēlas noskaidrot lietas ar fiziskām metodēm, bet meitenes – skaidro attiecības sociālajos tīklos.

Noteikti padalies šajā informācijā ar draugiem!

avots: bigthink.com