Mums ir jācīnās. Mēs nedrīkstam atteikties no tā, ko vēlamies. Nelaime var notikt ikvienam, bet, kad Dievs grib tev kaut ko dot, sākuma viņš tev kaut ko atņems.
Mēs dzīvojam pasaulē, kur mēs bieži sarūgtinām sevi, cilvēkus, kuri dzīvo ar mums un ir daļa no mūsu ikdienas, īpaši tos, kurus mēs mīlam bez ierunām.
Mums ir viegli viņos vilties, jo mēs nereti uzskatām, ka mūsu tuvinieki ir gandrīz kā supervaroņi. Redzēt, ka arī viņi cieš neveiksmi un kļūdās, mums ir gandrīz neizturami.
Un galu galā mūsu pasaule nedaudz sabrūk, mēs paliekam vieni, mokoties un uzdodot jautājumu: kāpēc tas notiek tieši ar mums?
Mēs zaudējam to, ko patiešām gribējām. Mēs ciešam no domām par to, ka neesam rīkojušies tā kā vajag, un ka viss varēja būt citādāk.
Bet mēs bieži aizmirstam, ka Dievs vēlas mums dot kaut ko labāku, vai arī, tādas lietas vienkārši notiek ar mums, jo mūsu laiks vēls nav pienācis.
Kad viss šķiet tik grūts, protams, mēs nedrīkstam padoties, jo Dievs vēlas redzēt, kādu cenu mēs esam gatavi patiesībā maksāt, lai saņemto to, ko vēlamies, un, vai mēs patiešām to esam pelnījuši.
Vajag cīnīties, jo bez cīņas nav uzvaras, bet bez uzvaras nav sasniegumu.
Mums jāizdara viss iespējamais, lai meklētu Dieva palīdzību it visā. Mums jābūt atkarīgiem no viņa un jāpieņem viņa griba, jo tikai viņš viens zina, kas mums ir patiešām vēlams.
Mums ir jācīnās. Mēs nedrīkstam atteikties no tā, ko gribam. Reizēm šķiet, ka viss iet ne tā, bet tad uz mūsu pleca uzguļas neredzama roka un ved mūs pa dzīvi, palīdzot gūt panākumus.
Un, ja Dievs patiešām nedod to, ko vēlas tava sirds, tad tas ir tāpēc, ka viņš tev ir sagatavojis kaut ko labāku.
Cīnies, un, kad pienāks laiks, viss notiks!
avots: astrosbr.com