Draudzene ēda un atpūtās uz mūsu rēķina, nedomājot par mūsu finansēm, līdz mēs viņu pārmācījām

Ja staigājām kopā pa veikaliem, viņa pie kases vienkārši sacīja: “Marina, es tūlīt palīdzēšu, sakrāmēšu produktus, kamēr tu samaksā”. Tas ir, viņa ātri aizskrēja pie letes, kur nonāca noskenētie produkti, tēloja rosību, kamēr es maksāju. Kafejnīcā viņa arī regulāri “aizņēmās” naudu, kuru nemaz nedomāja atdot.

Turklāt viņa pasūtīja dzērienus un ēdienus, kas daudz lielāka par manējo… Pārstāju ar viņu iet uz veikaliem un kafejnīcām, bet, nepadomājot par sekām, aizbraucām ar viņu atpūsties uz Grieķiju. Es, mans vīrs, viņa.

Tur “draudzene” pavisam neceremonējās ar mūsu finansēm: sauna, masāža, siera degustācija… Viņa pamatīgi izklaidējās un manu vīru uzrunāja šādi: “Aleksej, cik labi, ka tu ar mums atbrauci, tik drošs vīrietis, Marinai ir tā paveicies! Tev tagad laba alga, tu noteikti turies pie šīs vietas. Man gan. Lai kā nemeklētu, neveicas.”

Es sapratu, ka viņa manu vīru arī pa algu bija iztaujājusi. Visbeidzot mana pacietība bija galā pēc gadījumā ar dzērieniem no mūsu numura. Bija vakars, mēs palikām ar vīru pludmalē, viņa aizgāja, it kā pie sevis, bet paprasīja atslēgas no mūsu numuriņa, jo it kā aizmirsusi tur cepuri.

Atgriežamies, klauvējam pie viņas numura, lai paņemtu atslēgas – neviens neatver, dodamies uz savu numuru: bet viņa tur dzer maksas dzērienus no mini bāra… Bet tie nav nekādi lētie dzērieni… Es stāvēju durvīs un nezināju, ko teikt.

Viņa: “Bet es jūs jau sen gaidu, ko jūs tā aizkavējāties, bet es domāju, ka pasēdēsim vakarā kopā, pēc dienas jāaizbrauc…”

Vīrs man: “Kas tas vispār bija?” Nolēmām pārmācīt! Nākamajā dienā devāmies uz dārgu restorānu. Mēs ar viņu iekārtojāmies, bet vīrs aizgāja pie oficianta un brīdināja par atsevišķu rēķinu. Mēs smējāmies, priecājāmies, vīrs viņai nemitīgi atgādināja, cik viņam laba alga!

Mēs sev pasūtījām ļoti akurāti un ne pārāk daudz, toties viņa sev neko neliedza! Tas bija patiešām dārgs restorāns. Vajadzēja redzēt viņas sejas izteiksmi, kad oficiants atnesa atsevišķus rēķinus.

Kaut ko tādu viņa negaidīja… Uzriez saprata, ka ar to atpūta uz mūsu rēķina un vispār jebkas uz mūsu rēķina viņai ir beidzies. Kad lidojam mājās no Grieķijas, viņa ar mums sazinājās negribot, bet pēc tam vispār saziņa ar viņu beidzās.

Ceru, ka šo mācību viņa atcerēsies uz ilgu laiku!

avots: good-day.su

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru