“Hanzas Maiznīca”: Latvijā maizes pārpalikumi veido vismaz 34 tonnas gadā

AS “Hanzas Maiznīcas” aprēķini liecina, ka katru gadu pārtikas pārpalikumos nonāk vismaz 34 tonnas maizes.

Uģis Mihņevičs, AS “Hanzas Maiznīcas” vadītājs un valdes loceklis: “Pārrēķinot 34 tonnas maizes pirktākajā rudzu maizē Latvijā – Kuršu rudzu maizē, tā ir viena šķēle no kukuļa, kas ir 1,7 miljoni šķēļu gadā. Platības ziņā tie ir 8 hokeja laukumi, pilnas 4 darba dienas saražošanai un 29 tonnas rudzu miltu. Šie skaitļi runā paši par sevi un liek aizdomāties par mūsu ikdienas paradumiem. Mūs kā ražotājus neiepriecina šie skaitļi. Tādēļ esam uzsākuši ilgtermiņa programmu, izglītojot pircējus par iespēju produktu turēt ledusskapī vai saldētavā, kā arī arvien vairāk piedāvājam produktu mazākos izmēros, piemēram, porcijmaizes, mazāka izmēra tostermaizes un rudzu formas maizes.”

Maizes pārpalikums veidojas katrā no posmiem: puse veidojas ražošanas un tirdzniecības posmā kā ražošanas pārpalikums vai brāķis un nepārdotā produkcija veikalu plauktos, savukārt otru pusi veido mājsaimniecības.

Uzņēmuma vadītājs atzīst, ka pāri palikušo produktu daudzumu var samazināt katrā vērtību ķēdes posmā, kā arī to efektīvi izmantot: “Ražošanā nerealizēto maizi mēs ziedojam labdarībai, gatavā produkta brāķi dodam dzīvnieku barībai, bet pārējo – bio gāzes ražošanai. Arī iedzīvotāji, piedomājot pie saviem paradumiem, var būtiski samazināt atkritumos nonākušo maizes īpatsvaru.”

“Pārpalikums nav tikums” ar šādu devīzi AS “Hanzas Maiznīcas” aicina ikvienu iedzīvotāju pievērst uzmanību saviem ikdienas paradumiem un piedalīties eksperimentā un uz vismaz desmit dienām mainīt savus paradumus, lai pēc iespējas mazāk pārtikas nonāktu atkritumos.

Pirmkārt, rūpīgi plānot ēdienreizes un, atbilstoši patēriņam, arī gudru iepirkšanos, piemēram, veidojot vajadzīgo produktu sarakstu.

Otrkārt, pareizi uzglabāt produktus, nodrošinot svaigumu ilgākam laikam. Ārvalstīs cilvēki daudz vairāk glabā maizi ledusskapī.

Treškārt, neapēstajiem produktiem dot otru dzīvi. No maizes var pagatavot grauzdiņus zupām un salātiem, kā arī izmantot rīvmaizes veidā vai sakaltēt un ēst neveselīgo našķu vietā. Ceturtkārt, padalīties, piemēram, paņemt līdzi uz darbu un uzcienāt kolēģus.

Biedrības “Zero Waste Latvija” vadītāja Laura Treimane uzskata, ka mājsaimniecībās rodas visvairāk pārtikas atkritumu – 53% no visas globāli saražotās pārtikas (avots: Estimates, 2012). Viņa norāda, ka mūsdienu straujais dzīves ritms ir viens no pārtikas atkritumu rašanās iemesliem. Taču mēs varam veikt arī pavisam mazus solīšus, lai mazāk pārtikas un mazāk naudas nokļūtu jau tā pārpildītajos poligonos, piemēram, iepirkties beziepakojuma veikalos (pirkt tik daudz, cik nepeiciešams), analizējot ledusskapja vai atkritumu tvertnes saturu, izvairoties no impulsīviem pirkumiem, uzdodot veikalā sev jautājumu, vai es šo produktu vēlos iegādāties tikai akcijas dēļ?

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību būtiskai pārtikas izšķērdēšanas problēmai, AS “Hanzas Maiznīcas” un biedrība “Zero Waste Latvija” ir uzsākusi iniciatīvu, ar kuru vēlas aicināt sabiedrību un ražotājus spert nozīmīgus soļus un aizdomāties par saviem pārtikas atkritumu radīšanas paradumiem, izglītojot, ka pārtika radīta patērēšanai, un tās izšķērdēšana ir pielīdzināma zemē nosviestai naudai.

Biedrība “Zero Waste Latvija” izstrādājusi simbolu pārtikas produktiem „Radīts, lai apēstu” ar saukli “Izmesta pārtika ir zemē nosviesta nauda”, kas apliecinās, ka produkta ražotāji ir spēruši soļus saražotās pārtikas atlikumu mazināšanai. Pirmais simbols tika pasniegts AS „Hanzas Maiznīcas”, kas jau vairākus gadus mērķtiecīgi ieviesusi izmaiņas uzņēmumā, lai mazinātu pārtikas pārpalikumus ražošanas procesā.

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru