Lūk tāpēc mums jāizvairās no tāda medus lietošanas, jo, ja ir notikusi inficēšanās ar putekšņiem, tad ir svarīgi izsekot un analizēt produkta izcelsmi.
Lūk dažas metodes, kuras var palīdzēt konstatēt medus viltojumu:
- ja medus ar laiku nekristalizējas, tad tas ir viltots;
- ielieciet ēdamkaroti medus ūdens glāzē, ja tas kūst, tad tas ir viltots;
- glazē ūdens iepiliniet dažus pilienus etiķa un mazliet medus. Ja medus sāk putot, tad tas ir tiešs radītājs, tam, ka produkts nav organisks;
- ūdens glāzē iepiliniet dažus pilienus joda un nedaudz medus. Ja medus maina krāsu uz zilu, tad tam ir piejaukti kukurūzas milti;
rūpīgi izpētiet produkta etiķeti. Ja starp komponentiem norādīts kukurūzas sīrups ar augstu fruktozes saturu vai komercglikoze, izvairieties no šāda produkta.
avots
Nevajag rakstīt dažādus nepatiesus mītus par medu!
Medus ir ārkārtīgi dažāds- ir krēmveida medus, kurš nekristalizējas jau bišu sanestajās kāres.
Tad ir krēmveida medus, kurā bitenieki izjauc kristālisko režģi, tiko sākas kristalizācijas proces, un tas nekristalizējas!