Vēlos padalīties ar kādu savu recepti, kā es izglābu savas zemenes.
Tas bija sen, kad mēs tikko bijām pārvākušies no skaļas pilsētas dzīvot uz nelielu ciematu Rostovas apgabala ziemeļos. Pārceļoties es no savas vasarnīcas paķēru līdzi arī pāris desmitu zemeņu stādus no savas mīļākās šķirnes “Festivāla”. Un te arī sākās nelaime. Tikko zemenes uzziedēja, sāka notikt kaut kas slikts ar zieda dzeltenajiem vidiņiem – viņi palika melni, bet ogas bija sīkas un neglītas. Ai, tavu bēdu!
Es trīs gadus cīnījos ar šo parādību. Ko tikai es neizmēģināju, nekas nepalīdzēja, līdz reiz starppilsētu dzelzceļa stacijā es sāku runāties ar kādu sievieti, kura uz pilsētu veda spaini ar lielām, aromātiskām zemenēm, bez jebkādām slimības pazīmēm. “Mazbērniem”, – viņa paskaidroja. Viņa man arī iedeva kodolmaisījuma recepti, pateicoties kurai viņa arī ievāca tādu skaistu un smaržīgu ražu.
Sākumā es padomāju, ka sastāvdaļas, kas ietilpa šajā maisījumā, absolūti nav derīgas lietošanai zemeņu plantācijā. Bet pēc tam nolēmu, ka mēģināts nav zaudēts. Kā bija, kā nē, tā paša gada augustā uztaisīju maisījumu pēc receptes un dāsni apsmidzināju ar to visu savu plantāciju. Bet pavasarī, kad ziemeļu stādi bija balti, apstrādi atkārtoju, jo kaitēkļi jau sāka asināt zobus uz ziedu vidiņiem. Pēc pāris dienām manu zemeņu lapas pacēlās, it kā pamājot man: “Paldies, paldies!” Likās pat, ka ziedu ir kļuvis vēl vairāk.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu