Laba mācība mums visiem!
Piedošana ir ļoti svarīga, lai gan reizēm ārkārtīgi grūta. Pat vissliktākajam cilvēkam ir jāprot piedot, jo negatīvisms, kas atrodas cilvēka dvēselē, spēj to pilnībā iznīcināt. Daudzi nodomās, ka šis ir nereāls stāsts, taču dzīvē kas tāds notiek daudz biežāk nekā spējat iedomāties.
“Manai meitai palika 11 gadi. Viņa jau sesto gadu nav redzējusi savu tēvu.
Kad viņai bija vien divi gadiņi, vīrs aizgāja no ģimenes. Viņš tolaik man paprasīja, vai drīkst atteikties no vecāka tiesībām un nemaksāt alimentus. Es biju tādā šokā par šādu jautājumu, ka mani visu pārņēma dusmas, naids un briesmīgas sāpes. Es piekritu, jo domāju, ka spēšu meitiņai sniegt visu iespējamo un atbrīvošu bērnu no liekiem pārdzīvojumiem. Miers ir vērtīgāks par jebkuriem līdzekļiem. Man meitiņa visu saprata, tādēļ, ka es viņai nekad nebiju stāstījusi par viņas tēvu kā par sliktu cilvēku.
Kad meitiņai palika pieci gadi, vīrs palūdza, vai nevaram tikties. Viņš pateica, ka viņam ticis atklāts vēzis. Mēs sarunājām tikties netālu esošajā parkā. Lai gan viņš palūdza veltīt viņam pāris stundas, tikšanās ilga vien 25 minūtes. Pēc tam viņš pazuda kā bez pēdām.
Pirms gada es uzzināju, ka viņam ir cita sieva un ir pat bērni. Par to uzzināja arī mana meita… Viņu tas nebūt nesamulsināja. Maša bija tik ļoti mierīga! Tas, ko viņa man toreiz pateica, kļuva par manu vislielāko mācību. Lūk, viņas vārdi:
“Mammu, tas taču ir labi, ka tētim tagad ir ģimene. Tas nozīmē, ka viņš ir iemācījies būt par tēvu. Esmu tik priecīga par viņa bērniem!”
Viņai bija pilnas tiesības raudāt un būt aizvainotai (tādas jūtas manī vārījās tajā brīdī). Taču, pēc manas meitiņas viedajiem vārdiem, es sapratu, cik liels ir piedošanas spēks.”