Aptuveni pirms mēneša mūsu priekšnieks pieņēma darbā jaunu galveno grāmatvedi (iepriekšējā, lai viņai vieglas smiltis, muļķīgi gāja bojā autokatastrofā).
Un par galveno grāmatvedi kļuva meitene vārdā Olga, 23 gadi. KĀPĒC ? – mēs jautājām. Un priekšnieks mums paskaidroja. Ka pieredze, var jau būt, viņai nav nekāda lielā. Bet viņas vīrs, kurš ir 20 gadus vecāks par viņu, ir prestižākais jurists visā valsts advokātu kolēģijā.
Turklāt viņš ir specializējies tieši ekonomikā. Un ne reizi nav zaudējis nevienu tiesu. Par to mēs pārliecinājāmies pēc pirmā (mūsu jaunās grāmatvedītes darbības laikā) nodokļu inspekcijas apmeklējuma. Kuri nolēma mums uzlikt sodu par to, ka mēs neesam aplikuši ar nodokli bēru vainagus, kas oficiāli bija nopirkti uz iepriekšējās galvenās grāmatvedes bērēm.
Ko dara Olga? Tieši tā – zvana savam vīram Andrejam.
— Andrīti, nodokļu inspekcija grib mums piešūt sodu par to, ka mēs neesam aplikuši ar nodokli vainagu Verai.
— Ko?
— Viņi saka, ka tas ir “darbinieka gūtais dabīgais ienākums”, Nodokļu likuma 210. pants.
— Olga, vai Vera vainaga pirkšanas brīdī jau bija mirusi?
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu