Kāds pajautāja Gudrajam…Atbilde bija tik sarežģīta un neprātīgi vienkārša vienlaicīgi.
— Kāds ir jūsu noslēpums? Kāda ir jūsu disciplīna?
Viņš atbildēja:
— Es dzīvoju parastu dzīvi – tā ir mana disciplīna. Es ēdu, kad ēdu, guļu, kad guļu un daru lietas, kad daru lietas.
Jautātājs bija norūpējies:
— Bet es nesaskatu tajā nekā īpaša.
Gudrais atbildēja:
— Tā arī ir visa būtība. Nav nekā īpaša.
Jautātājs joprojām bija norūpējies:
— Bet visi jau tā dara: ēd, kad ēd; guļ, kad guļ.
Gudrais pasmējās un teica:
— Nē. Kad jūs ēdat, tad darāt tūkstošiem lietu vienlaicīgi, un tāpēc nevienu neizdarat perfekti:
Jūs domājat, sapņojat, iztēlojieties, atceraties. Jūs ne tikai ēdat. Kad es ēdu, tad es vienkārši ēdu: tad pastāv tikai ēdiens un nekas vairāk. Kad es staigāju, es staigāju un gūstu baudu no pastaigas. Pastāv tikai pastaiga – un nekas vairāk!