“Vecais idiots, savus zobus piesedz!” Sabiedrībā zināmas personas turpina saņemt draudus

Ārstes bezspēcība

Tikmēr, uzzinot par nevēlēšanos uzsākt kriminālprocesu par draudēšanu žurnālistiem, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatre un Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Dana Isarova, kura bija viena no aktīvākajām sabiedrības izglītotājām sociālajos tīklos, arī paziņojusi, ka savas aktivitātes pārtrauc.

Viņa raksta: “Mani vairs neinteresē, kur tiesībsargājošās iestādes ir novilkušas to robežu, kur tās uzskatīs – ir par traku. Manas robežas ir pārkāptas. No šī brīža es uz nenoteiktu laiku vairs publiski nekomentēšu un neizglītošu par Covid-19 nevienā no saviem kanāliem. Intervijas un lekcijas, kurām esmu piekritusi, notiks – solījumu turēšu. Citādi, lūdzu, nelūgt publiskus vai citus komentārus Covid-19 jautājumā. Esmu brīvprātīgi izdarījusi daudz darba, taču manai valstij nerūp nodrošināt, lai es justos droši, veicot savu profesionālo darbību. Centos, cik spēju, bet, ja man somā jānēsā piparu gāze un jābaidās iziet ārā no mājas vienai, kad ir tumšs, tas ir par traku.”

Par draudiem citiem ārstiem Jauns.lv jau ir ziņojis vairakkārt, taču nevienā gadījumā tas nav beidzies ar reālu izmeklēšanu vai rezultātu.

Ģenerālprokurors tomēr pārbaudīs

Jāteic, ka sazvērestības teoriju piekritējs Jānis Sondars iepriekš draudēja arī “Re:Baltica” žurnālistei Ingai Spriņgei un TV24 žurnālistam Aivim Ceriņam. Diemžēl solījums pārgriezt rīkli ne policijai, ne prokuratūrai nelikās vērā ņemams. Prokuratūras paustais viedoklis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “De Facto” bija šāds: “Sondara saziņa ar žurnālistiem var būt vērtējama kā nevēlama, taču dotajā gadījumā iztrūkst subjektīvā puse, proti, iedvest bailes.” Savukārt policijas pārstāve izteicās: “Kurš gan no mums nav kādreiz apsolījis kādam sadot pa ausīm!”

Saeimas deputāts, jurists Andrejs Judins (JV) gan uzskata, ka likums tiek nepareizi interpretēts, jo to, vai šie draudi ir iedvesuši reālas bailes, var vērtēt tikai no cietušā viedokļa puses. Draudētājs vienmēr apgalvos, ka viņš tā nemaz nav domājis un nav taisījies savus draudus reāli īstenot. Likumsargi sasparojās vien tad, kad Sondars uz ielas izteica draudus Saeimas deputātam Jurim Pūcem (AP). Viņu aizturēja, taču tiesa atteicās viņam piemērot apcietinājumu.

Tikmēr ģenerālprokurors Juris Stukāns pēc plašās sabiedriskās rezonanses ir apsolījis, ka izvērtēs kriminālprocesa neuzsākšanas pamatotību par draudiem žurnālistiem.

Par policista apsaukāšanu – kriminālprocess?

Šī gada februārī Iekšlietu ministrija bija sagatavojusi likuma grozījumus Krimināllikumā, lai papildinātu to ar jaunu 271.1 pantu – “Varas pārstāvju goda un cieņas aizskaršana”. Pantā tika paredzēta kriminālatbildība līdz pat vienam gadam ieslodzījumā par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu laikā, kad viņš pilda uzliktos dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības, drošības un valsts robežapsardzības jomā.

Kā viens no pamatojumiem tika minēts, ka amatpersonām arvien biežāk publiskās vietās nākas saskarties ar gadījumiem, kad tās tiek aizskartas ar rupjiem un necenzētiem vārdiem, kā arī izteikti dažādi draudi.

Te gan jāatzīmē, ka likums jau tagad aizsargā likumsargus pret dažādām darbībām dienesta pienākumu pildīšanas laikā. Likuma “Par Policiju” 22. pantā ir noteikts: “Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma LR likumos noteiktajā kārtībā.”

Savukārt Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pantā (Amatpersonas likumīgo prasību nepildīšana vai amatpersonas darbības traucēšana) nosaka – par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām. Viena naudas vienība – 5 eiro.

Pret šiem grozījumiem tomēr iebilda Tieslietu ministrija, jo Krimināllikumā jau šobrīd ir paredzēti sodi par dažāda veida goda un cieņas aizskaršanu, tāpēc neesot pamata likumsargus nostādīt nevienlīdzīgā līmenī attiecībā pret citām personām.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru