Iedomājieties situāciju – dzīvoklis pilsētas nomalē.
Tēvs darbā līdz vēlam vakaram, māte visu dienu vienā skriešanā – tad uz veikalu, pēc tam uz veļas mazgātuvi, tad vēl kaut kur citur. Dzīvoklī viena paliek sešus gadus veca meitenīte.
Par to uzzināja pāris vietējie zagļi, kuri nolēma aplaupīt viegli pieejamo dzīvokli. Taču, kā pierādīs šis stāsts, zagļi nebija līdz galam sagatavojušies šai zādzībai.
Novērodami, ka māte kārtējo reizi steigšus skrēja uz veikalu pēc iepirkumiem, zagļi izmantoja izdevību, lai aplaupītu dzīvokli. Pirms viņi grasījās uzlaust dzīvokli, nolēma veikt kontrolzvanu pie durvīm. Viņiem uz zvanu pie durvīm atbildēja smalka meitenītes balstiņa:
“Kas tur ir?”
“Šeit pastnieks, vai no pieaugušajiem mājās kāds ir?”
“Nē, neviena nav. Esam tikai es un Tobijs.”
“Skaidrs. Un cik tad tev un Tobijam gadi?”
“Man ir seši, bet Tobijam nesen palika trīs.”
Nopriecājušies par šādu atklājumi, zagļi nolēma lauzt vaļā slēdzeni. Viņiem diez gan ātri izdevās atlauzt slēdzeni, un viņi vienā rāvienā iedrāzās iekšā dzīvoklī.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu