Katram cilvēkam ir savs intelekta līmenis. Bet ļoti grūti ir patstāvīgi dot vērtējumu pašiem savām dotībām, jo mēs taču sevi redzam pavisam savādāk, un daudzi sevi uzskata patiešām par gudriem, jo domas galvā šķiet racionālas un gudras. Bet kā tad lai uzzina cik augsts ir mūsu līmenis?
Ir 5 pazīmes, kas atšķir gudrus cilvēkus no muļķiem, un par tām mēs tūlīt izstāstīsim.
Pazīme 1: Vainot citus savās kļūdās
Visiem var kaut kas nesanākt vai neiet tā kā paredzēts. Gudrs cilvēks atslābināsies un padomās, kā atrisināt problēmu. Muļķis izvēlēsies vainot savās neveiksmēs kādu vai jebko: kaimiņus, kuri pārtvēra liftu, sliktus laika apstākļus, īgno pūli. Tādam cilvēkam nav vēlmes uzņemties atbildību par savām kļūdām – viņam daudz vieglāk ir slīgt žēlabās un līdzjūtībā pašam pret sevi.
Pazīme 2: Vienmēr uzskatīt savu patiesību par vienīgo pareizo
Nav nekā slikta, ka saprātīgi aizstāv savu viedokli, minot loģiskus argumentus. Gudrs cilvēks nemīl konfliktus, bet viņam nekas nav pretī uzklausīt sarunas biedru un palūkoties uz apspriežamo tēmu no cita skata leņķa.
Bet lūk dumjajam beigt strīdēties ir ļoti grūti. Viņš pieradis palikt pie savām domām un no vietas neizkustēsies, pat tad, ja oponents patiešām saka saprātīgas lietas. Viņam ir ļoti svarīgi strīdā palikt uzvarētājam, bet savu spriedumu muļķīgs cilvēks bez šaubām uzskata par vienīgo pareizo.
Pazīme 3: Augstās domās par savām spējām
Starp dumjiem cilvēkiem ir izplatīts Danninga Krīgera efekts. Cilvēki ar zemu kvalifikāciju un spējām uzskata sevi par daudz gudrākiem, nekā tas patiešām ir faktiski. Un, protams, ka viņiem gribās paspīdēt ar intelektu, kas dažkārt ir pilnīgi nevietā. Tādi cilvēki uzskata sevi par galvas tiesu pārākiem par citiem un cenšas pastāvīgi atgādināt par to, pat tad, ja nav nekādu sakarīgu argumentu.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu