Augulis: autoceļu tīkla sakārtošanas jomā šis ir bijis viens no labākajiem darba gadiem

Veicot darbus uz autoceļiem ar grants segumu, ieguldot līdz šim vēsturiski lielākos finanšu līdzekļus, Latvijā vietējās nozīmes autoceļu kvalitāte būtiski uzlabojusies, sarunā ar satiksmes ministru Uldi Auguli norādīja VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) vadība. Lai pārrunātu uzņēmuma šī gada darbības rādītājus un 2019. gada plānus, ministrs tikās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Jāni Langi un valdes locekļiem Edgaru Strodu un Mārtiņu Lazdovski.

Ministrs atzinīgi novērtēja, ka šogad bijuši līdz šim vērienīgākie kapitālieguldījumi valsts autoceļu tīklā, īpaši akcentējot rekordlielo darbu apjomu uz autoceļiem ar grants segumu, ieguldot vietējās nozīmes autoceļos lielākās investīcijas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pavisam šogad valsts autoceļu tīklā būvniecības darbi veikti 183 objektos.

“Mana prioritāte ir mērķtiecīga un pakāpeniska autoceļu sakārtošana, īpašu uzmanību pievēršot grants autoceļu uzlabošanai, kas vistiešāk skar iedzīvotājus un uzņēmējus novados. Tāpēc man ir patiess gandarījums, ka pēdējos gados ir acīmredzami uzlabojumi, ieguldot līdz šim lielāko finansējumu mērķa sasniegšanai. Arī turpmāk autoceļu sakārtošanai un īpaši vietējo ceļu tehniskā stāvokļa uzlabošanai ir jābūt satiksmes ministra un valdības prioritātei, nodrošinot prognozējamu un ilgtermiņā stabilu finansējumu, atjaunojot Autoceļu fondu un pakāpeniski palielinot finansējumu ceļu remontdarbiem,” uzsver U.Augulis.

J. Lange norādīja: “LVC šis ir bijis viens no labākajiem darba gadiem gan no rentabilitātes, gan no finanšu rādītājiem”, piebilstot, ka Latvijas galveno autoceļu stāvoklis uzlabojas, jo vairāku gadu garumā veiktas mērķtiecīgas investīcijas ceļu remontos un atjaunošanā. Tādejādi līdz gada beigām 70% no šiem ceļiem būs vērtējami kā labā vai ļoti labā stāvoklī. Piemēram, arī saremontēto bedru apjoms ik gadu samazinās. Šogad veikts bedru remonts 284 tūkstošu kvadrātmetru platībā, bet pirms desmit gadiem tie bija – 750 tūkstošu kvadrātmetru. Tas ir zemākais salaboto bedrīšu apjoms, kāds līdz šim ir veikts uz autoceļiem.

Kā katru gadu, LVC nodrošina kvalitātes uzraudzību un kontroli visos būvniecības objektos valsts autoceļu tīklā. 2018. gadā valsts autoceļu tīkla būvniecības objektos veiktās kvalitātes pārbaudes un testi liecina, ka būvdarbu kvalitāte uzlabojas, īpaši tas attiecas uz asfaltbetonu. Arī šogad LVC ir veikusi būtiskus ieguldījumus laboratorijas iekārtās un mērlīdzekļos, lai pastiprināti varētu veikt būvniecības objektu uzraudzību.

LVC vadība informēja, ka Latvijā pirmo reizi darbu uzsākušas elektroniskās ceļa zīmes. Autoceļa maršrutā no Ainažiem līdz Grenctālei, jeb uz Via Baltica ceļa no 27. novembra darbojas elektroniskās mainīgās informācijas ceļa zīmes, kas brīdina autobraucējus par braukšanas apstākļiem, ceļa seguma stāvokli, atļauto braukšanas ātrumu un citiem satiksmei būtiskiem apstākļiem. Lai nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu ceļa stāvokļa un meteoroloģisko informāciju, ir uzlabotas vai no jauna uzstādītas 13 ceļu meteoroloģiskās stacijas, kas nepārtraukti veic gaisa temperatūras, mitruma, nokrišņu, vēja ātruma, redzamības, ceļa seguma stāvokļa un citus ceļu uzturēšanai specifiskus mērījumus. Tālāk šos mērījumus apstrādās elektronisko ceļa zīmju vadības sistēma un ceļa zīmē tiks attēlots atbilstošais brīdinājums.

Tāpat šogad turpinājās aktīvs darbs pie Ķekavas apvedceļa projekta realizācijas, kas tiek īstenots pēc privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa. LVC ir izsludinājuši iepirkumu “Publiskās un Privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 -25,0 km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu”.

Tāpat šogad noslēgts līgums par būvdarbu veikšanu Sēnītes posmā uz Vidzemes šosejas (A2). Līgums paredz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža posma 25,50.-39,40. km abu brauktuvju un valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns – Valmiera posma 0,00.-1,65. km segas pārbūvi.

Valsts autoceļu tīklā ietilpst autoceļi vairāk kā 20 000 kilometru garumā, no tiem vairāk nekā puse ir autoceļi ar grants segumu.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru