Smaga mātes vēstule viņas 15 gadus vecajai meitas: “Pēc 3 gadiem es tevi izlikšu aiz durvīm…”

9. Nevienam nav nolūks tev kaitēt. To nav viegli saprast, bet patiesībā: visi domā tikai par sevi. Jebkurš cilvēks jebkuros apstākļos uzvedas tā, kā uzskata par pareizu. Neviens (psihiski vesels) nepasliktina savu dzīvi apzināti.

10. Pasaule nav taisnīga. Nav garantētu veidu, lai gūtu panākumus un garantētu veidu, lai izvairītos no neveiksmes.

Tu nekontrolē šo pasauli. Tu vari darīt visu pareizi un izrādīties aizmugurē. Tu vari pārkāpt  visu šai pasaulē un atrasties zirgā. Vienīgais, par ko tev jāuztraucas – tas ir godīgums.

Nemelo sev. Mācies sevi saprast. Apzinies savas patiesās prasības un jūtas.

11. Tavs “’labi” gandrīz vienmēr nozīmēs kādam kaut ko “slikti”. Tu ieņemsi kāda vietu institūtā vai darbā. Tu satiksies ar kāda dzīves mīlestību vai apsēdīsies kāda mīļākajā vietā kinoteātrī. Nebēdājies. Tavs “slikti” vienmēr nozīmēs kādam “labi”, tā ka jūs esat kviti.

12. Tu vari par 100% ticēt tikai sev. Tikai tu zini uz ko tu esi spējīga.

13. Neuzliec atbildību citiem. Par savu dzīvi no 18 gadiem atbildi tikai tu. Dzemdē bērnus, ja varēsi izaudzināt viņus viena. Uzņemies projektus, ja varēsi tos izpildīt bez kolēģu palīdzības.

Ja paveiksies un būs palīgi, tuvinieki – tev būs vieglāk. Bet viņi tev neko nav parādā. Nerēķinies.

14. Aprēķini. Katrai rīcībai ir sekas. Varbūt tu neparedzēsi visu. Bet pamēģini paredzēt minimumu.

Jo labāk tu iztēlosies variantus, jo saprātīgāka būs tava uzvedība.

15. Neklausies mani. Es sarakstīju 14 punktus, kuri pēc manām domām tavu dzīvi padarīs labāku par mani.

Bet tu neesi es. Nesalīdzini. Nelīdzinies. Ej un dzīvo.

Es tevi piedzemdēju nevis tāpēc, lai tu būtu mana meita. Es vēlējos šajā pasaulē laist cilvēku, kurš tajā nodzīvos pats savu dzīvi. Ej un dzīvo to.

15a. Tikai pēc tam nežēlojies.

15b. Un neatslēdz telefonu. Es uztraucos.”

Un ko tu uzrakstītu savai meitai?

avots: bucatarianoastra.online

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru